Starp Divam Saulem
Among the Suns - LP 1999

1. Starp Divam Saulem
2. Puse No Sirds
3. Prom Uz Siltajam Salam
4. Brivdienas Nav Manas Laimigas Dienas
5. Lec
6. Es Varetu Iet Lidz...
7. Velak Es Paskaidrotu
8. Miljoniem, Miljardiem
9. Tu Izvelejies Palikt
10. Galva Tikai Sievietes
11. Acimredzamais


STARP DIVAM SAULEM

Lai no kādām tālēm nācis,
Liekas tikko elpot sācis
Starp divām saulēm izvēlēties
Spožāko un neapdedzināties
Virs mums ir divas, divas debesis
Pa vienām ienākt, otrām atdoties,
Vienām tuvoties, no otrām – izvairīties
Virs mums ir divas, divas debesis
Un vēl virs mums ir divas zvaigznes
Zem vienas dzīvot, pēc otras ilgoties
Ja pirmā kritīs, tu priecāsies,
Bet varbūt liktenis atspēlēsies,
Virs mums ir divas zvaigznes
Lai no kādām tālēm nācis,
Liekas tikko elpot sācis
Starp divām saulēm izvēlēties
Vēsāko un atveldzēties
Lai no kādām tālēm nācis,
Liekas tikko elpot sācis
Starp divām saulēm izvēlēties
Mīļāko un iemīlēties.


PUSE NO SIRDS

Puse no nakts ir vakars, un otra puse – rīts
Pabeigts vēl nav padarīts.
Puse no ceļa ir spogulis, otra puse,
Kur bēgt, atgriezties vai ko slēpt.
Starp dārgie, svētkiem, liekulīgi lētiem
Kāzas, tiesas, revolūcijas un iesnas.
Tu – tam visam pa vidu Tu
Tu – pa vidu.
Puse no sirds ir melnbalta, otra puse vēl mirdz
Vai tev ir otra puse no sirds?
Puse no mums tic brīnumiem, otra puse vairs nē,
Lieniet ārā no pagultēm.
Lai būtu kā ir – kāds aizvērtām acīm var dzīvot
Un kāds vaļējām acīm mirt.
Nav svarīgi tas, vai Tev pieder veikals
Vai banka, vai pirts.
Bet, vai Tev ir otra puse no sirds?

PROM UZ SILTAJAM SALAM

Prom uz siltajām salām, svētki un hasta la vista
Tu pie stūres, es blakām, karti skatīsim kopā
Pa labi, pa kreisi, pa kreisi, pa labi, tā ir labi, tā ir tik labi...
Prom no paparazzi un mammām,
Virzieniem un kardiogrammām
Jo tikai vienreiz dzīvot dots,
Un kā tu domā, vai viss ir izmantots?
Rīts ar vakaru jauksies, sliktākais par dieviņu sauksies
Mazie paaugsies, augstāk rāpsies,
Vecie negribēs - un neatkāpsies
Jo tikai vienreiz dzīvot dots,
Un kā tu domā, vai viss ir izmantots?
Prom uz siltajām salām, svētki un hasta la vista
Tu pie stūres, es blakām, karti skatīsim kopā
Skaistākās ir saulrieta krāsas, zilākās debesis pieder jums,
Un, ja pasaka šī ir ar laimīgām beigām, tā noteikti,
Noteikti būtu par mums.
Jo tikai vienreiz dzīvot dots,
Un kā tu domā, vai viss ir izmantots?

BRIVDIENAS NAV MANAS LAIMIGAS DIENAS

Un tā tu biji,
Un tā tu uzklausīji
Brīvdienas daudzas vai viena,
Brīvdienas nav manas laimīgās dienas
Kaut gan, ko vainot pirmo,
Dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas.
Es meklēju vārdus kalna malā,
Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.
Un tā tu biji,
Un tā tu piemānīji
Vārdi, tie slēpjas
Es it kā runāju īstos, bet pazaudējos
Kaut gan, ko vainot lietas,
Vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas.
Es meklēju vārdus kalna malā,
Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.
Debesīs būs mūsu kino,
Popkorna vietā – lietus,
Kolu mēs dzersim mājās,
Tagad vērosim saulesrietus.
Es meklēju vārdus kalna malā,
Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.

ES VARETU IET LIDZ

Es atdotos gan viesuļvētrām trakām,
Gan krustcelēm gan takām
Pat vismazākajām.
Un aizlaistos ar visiem vējiem
Tālāk par vietu, ko var redzēt,
Un ko nevar redzēt ar’
Kas pateiks, kā tas beigsies?
Norims? Vai tālāk steigsies?
Es atdotos gan lidostām, gan kuģiem,
Gan smagiem kravas auto,
Arī BMW un tev.
Mēs aizlaistos ar visiem vējiem
Tālāk par vietu, ko var redzēt,
Un ko nevar redzēt ar’
Kas pateiks, kā tas beigsies?
Norims? Vai tālāk steigsies?
Vienalga, kur tevi atkal aiznesīs,
Veiksies, tev veiksies.
Viens var zvejot, vien var zīlēt,
Kalnos kāpt vai sevi mīlēt.
Kā lai zin, kas varētu būt piemērs pareizais.
Viens var dejot, viens var dienēt,
Es varētu iet līdz, bet negribas
Pie – kāp – ties,
Pie – kāp – ties,
Pie – kāp – ties.
Un aizejot, es zinu atgriezīšos vienmēr,
Bet kad, un cikos –
Tas kā kauliņš nogulsies.
Kas pateiks, kā tas beigsies ?
Norims? Vai tālāk steigsies?
Vienalga, kur tevi atkal aiznesīs,
Veiksies, tev veiksies.

VELAK ES PASKAIDROTU

Kā es vēlētos būt spoguļa abās pusēs,
Sev patikt, un tev iepatikties.
Sāksies kā parasti viss –
Skatiens pret skatienu.
Tālāk kā paveiksies,
Skrējiens ar ieskrējienu.
Man tiešām nebūtu žēl,
Dotu, ja būtu ko dot.
Zini, tagad vēl nēÖ
Vēlāk es paskaidrotu.
Kā es vēlētos būt godīgāks pret sevi,
Pret tevi un pret citiem, kā ikviens.
Bet notiks, kam jānotiek –
Randez – vous un vēstules.
Mazliet pat garlaicīgi,
Atkārtojas vēsture.
Man tiešām nebūtu žēl,
Dotu, ja būtu ko dot.
Zini, tagad vēl nēÖ
Vēlāk es paskaidrotu.
Piedod, es nevarēšu atzīties līdz galam,
Vien smaidot pieklājīgi pateikt: “Nē֔
Beigsies kā parasti viss –
Man vienalga, tev asaras.
Gadsimtā nākamajā
Iesim, kur vasaras.
Man tiešām nebūtu žēl,
Dotu, ja būtu ko dot.
Zini, tagad vēl nēÖ
Vēlāk es paskaidrotu.

MILJONIEM, MILJARDIEM

Daudz, miljoniem, miljardiem krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd,
Un manējā ar’.
Un, kad tu dzisīsi, tad arī es
Mainīšu pasaules,
Vai gribu vai nē.
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkstÖ
Klausies, un tad mēs reiz teiksim – tas mūsu.
Un ziema, un pavasars vēls,
Un meita, un dēls.
Un tad, kad pienāks pasaules gals
Vai iestāsies mūžīgais sals,
Mēs sadegsim kopā.
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkstÖ
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt,
Ja nāk miegs.
Mums jāmācās redzēt neredzamo,
Mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pašu NEKOÖ
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkstÖ

GALVA TIKAI SIEVIETES

Galvā tikai sievietes
Nedarbi un mīlas valsis
Kur pagadījies un kur ne,
Nāk vakars, gribas padauzīties.
Kā tev liekas, vai man piestāv,
Laist pa kreisi tā ka prieks?
Ja tā godīgi, man liekas,
Es neesmu tas īstais – esmu ierindnieks.
Atkal galvā sievietes,
Nedarbi un mīlas valsis.
Bez intelektuālas ievirzes
Nāk vakars, gribas padauzīties.
Kā tev liekas, vai man piestāv,
Laist pa kreisi tā ka prieks?
Ja tā godīgi, man liekas,
Es neesmu tas īstais – esmu ierindnieks.
Un ja sliktie tevi pieķer
Vienā apakšveļā,
Tad tu zini – esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves strupceļā.
Var palikt traks kā gribas sievietes,
Nedarbus un mīlas valsi.
Lai piedod, kas par mani tā nedomā,
Bet vakars nāk un gribas dauzīties
Kā tev liekas, vai man piestāv,
Laist pa kreisi tā ka prieks?
Ja tā godīgi, man liekas,
Es neesmu tas īstais – esmu ierindnieks.
Un ja sliktie tevi pieķer
Vienā apakšveļā,
Tad tu zini – esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves strupceļā.

ACIMREDZAMAIS

Neticamais – acīmredzamais, divas sirdis tā kā viena.
Vecāki un skauģi tikai modās, bet viņiem sen jau diena.
Ja-āa – lidojums aizkavējas,
Ja-āa – vasarasraibumi, dejas,
Ja-āa – galā viss labi beigsies,
Ja-āa – tikai, ja nepasteigsies
Kā jau uzcītīgiem mīlētājiem pienākas, tie slēpās.
No svešām acīm vairījās, viens otram teicaÖ Ko?
Tā nav mūsu darīšana.
Ja-āa – lidojums aizkavējas,
Ja-āa – vasarasraibumi, dejas,
Ja-āa – galā viss labi beigsies,
Ja-āa – tikai, ja nepasteigsies
Abus atšifrēja ātri, vēl ātrāk, nekā ātri.
Bet viņiem jau visas lietasÖ Kādas?
Tā nav mūsu darīšana.
Tiem būs jāatbild par saviem vārdiem,
Katru dienu pastaigas starp arkām un vārtiem,
Sakautrējušies un vaigiem sārtiem, tiem, tiem, tiem.
Ja-āa – lidojums aizkavējas,
Ja-āa – vasarasraibumi, dejas,
Ja-āa – galā viss labi beigsies,
Ja-āa – tikai, ja nepasteigsies