Starp Divam Saulem Among the Suns - LP 1999
1. Starp Divam Saulem
|
STARP DIVAM SAULEM PUSE NO SIRDS Puse no nakts ir vakars, un otra puse rīts Pabeigts vēl nav padarīts. Puse no ceļa ir spogulis, otra puse, Kur bēgt, atgriezties vai ko slēpt. Starp dārgie, svētkiem, liekulīgi lētiem Kāzas, tiesas, revolūcijas un iesnas. Tu tam visam pa vidu Tu Tu pa vidu. Puse no sirds ir melnbalta, otra puse vēl mirdz Vai tev ir otra puse no sirds? Puse no mums tic brīnumiem, otra puse vairs nē, Lieniet ārā no pagultēm. Lai būtu kā ir kāds aizvērtām acīm var dzīvot Un kāds vaļējām acīm mirt. Nav svarīgi tas, vai Tev pieder veikals Vai banka, vai pirts. Bet, vai Tev ir otra puse no sirds? PROM UZ SILTAJAM SALAM Prom uz siltajām salām, svētki un hasta la vista Tu pie stūres, es blakām, karti skatīsim kopā Pa labi, pa kreisi, pa kreisi, pa labi, tā ir labi, tā ir tik labi... Prom no paparazzi un mammām, Virzieniem un kardiogrammām Jo tikai vienreiz dzīvot dots, Un kā tu domā, vai viss ir izmantots? Rīts ar vakaru jauksies, sliktākais par dieviņu sauksies Mazie paaugsies, augstāk rāpsies, Vecie negribēs - un neatkāpsies Jo tikai vienreiz dzīvot dots, Un kā tu domā, vai viss ir izmantots? Prom uz siltajām salām, svētki un hasta la vista Tu pie stūres, es blakām, karti skatīsim kopā Skaistākās ir saulrieta krāsas, zilākās debesis pieder jums, Un, ja pasaka šī ir ar laimīgām beigām, tā noteikti, Noteikti būtu par mums. Jo tikai vienreiz dzīvot dots, Un kā tu domā, vai viss ir izmantots? BRIVDIENAS NAV MANAS LAIMIGAS DIENAS Un tā tu biji, Un tā tu uzklausīji Brīvdienas daudzas vai viena, Brīvdienas nav manas laimīgās dienas Kaut gan, ko vainot pirmo, Dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas. Es meklēju vārdus kalna malā, Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. Un tā tu biji, Un tā tu piemānīji Vārdi, tie slēpjas Es it kā runāju īstos, bet pazaudējos Kaut gan, ko vainot lietas, Vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas. Es meklēju vārdus kalna malā, Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. Debesīs būs mūsu kino, Popkorna vietā lietus, Kolu mēs dzersim mājās, Tagad vērosim saulesrietus. Es meklēju vārdus kalna malā, Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes, Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness. ES VARETU IET LIDZ Es atdotos gan viesuļvētrām trakām, Gan krustcelēm gan takām Pat vismazākajām. Un aizlaistos ar visiem vējiem Tālāk par vietu, ko var redzēt, Un ko nevar redzēt ar Kas pateiks, kā tas beigsies? Norims? Vai tālāk steigsies? Es atdotos gan lidostām, gan kuģiem, Gan smagiem kravas auto, Arī BMW un tev. Mēs aizlaistos ar visiem vējiem Tālāk par vietu, ko var redzēt, Un ko nevar redzēt ar Kas pateiks, kā tas beigsies? Norims? Vai tālāk steigsies? Vienalga, kur tevi atkal aiznesīs, Veiksies, tev veiksies. Viens var zvejot, vien var zīlēt, Kalnos kāpt vai sevi mīlēt. Kā lai zin, kas varētu būt piemērs pareizais. Viens var dejot, viens var dienēt, Es varētu iet līdz, bet negribas Pie kāp ties, Pie kāp ties, Pie kāp ties. Un aizejot, es zinu atgriezīšos vienmēr, Bet kad, un cikos Tas kā kauliņš nogulsies. Kas pateiks, kā tas beigsies ? Norims? Vai tālāk steigsies? Vienalga, kur tevi atkal aiznesīs, Veiksies, tev veiksies. VELAK ES PASKAIDROTU Kā es vēlētos būt spoguļa abās pusēs, Sev patikt, un tev iepatikties. Sāksies kā parasti viss Skatiens pret skatienu. Tālāk kā paveiksies, Skrējiens ar ieskrējienu. Man tiešām nebūtu žēl, Dotu, ja būtu ko dot. Zini, tagad vēl nēÖ Vēlāk es paskaidrotu. Kā es vēlētos būt godīgāks pret sevi, Pret tevi un pret citiem, kā ikviens. Bet notiks, kam jānotiek Randez vous un vēstules. Mazliet pat garlaicīgi, Atkārtojas vēsture. Man tiešām nebūtu žēl, Dotu, ja būtu ko dot. Zini, tagad vēl nēÖ Vēlāk es paskaidrotu. Piedod, es nevarēšu atzīties līdz galam, Vien smaidot pieklājīgi pateikt: NēÖ Beigsies kā parasti viss Man vienalga, tev asaras. Gadsimtā nākamajā Iesim, kur vasaras. Man tiešām nebūtu žēl, Dotu, ja būtu ko dot. Zini, tagad vēl nēÖ Vēlāk es paskaidrotu. MILJONIEM, MILJARDIEM Daudz, miljoniem, miljardiem krīt Zvaigznes, bet tavējā spīd, Un manējā ar. Un, kad tu dzisīsi, tad arī es Mainīšu pasaules, Vai gribu vai nē. Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst. Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkstÖ Klausies, un tad mēs reiz teiksim tas mūsu. Un ziema, un pavasars vēls, Un meita, un dēls. Un tad, kad pienāks pasaules gals Vai iestāsies mūžīgais sals, Mēs sadegsim kopā. Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst. Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkstÖ Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg, Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt, Ja nāk miegs. Mums jāmācās redzēt neredzamo, Mīlēt ienīstamo, Un sajust to pašu NEKOÖ Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst. Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkstÖ GALVA TIKAI SIEVIETES Galvā tikai sievietes Nedarbi un mīlas valsis Kur pagadījies un kur ne, Nāk vakars, gribas padauzīties. Kā tev liekas, vai man piestāv, Laist pa kreisi tā ka prieks? Ja tā godīgi, man liekas, Es neesmu tas īstais esmu ierindnieks. Atkal galvā sievietes, Nedarbi un mīlas valsis. Bez intelektuālas ievirzes Nāk vakars, gribas padauzīties. Kā tev liekas, vai man piestāv, Laist pa kreisi tā ka prieks? Ja tā godīgi, man liekas, Es neesmu tas īstais esmu ierindnieks. Un ja sliktie tevi pieķer Vienā apakšveļā, Tad tu zini esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves strupceļā. Var palikt traks kā gribas sievietes, Nedarbus un mīlas valsi. Lai piedod, kas par mani tā nedomā, Bet vakars nāk un gribas dauzīties Kā tev liekas, vai man piestāv, Laist pa kreisi tā ka prieks? Ja tā godīgi, man liekas, Es neesmu tas īstais esmu ierindnieks. Un ja sliktie tevi pieķer Vienā apakšveļā, Tad tu zini esi pirmajā vai kārtējā savas dzīves strupceļā. ACIMREDZAMAIS Neticamais acīmredzamais, divas sirdis tā kā viena. Vecāki un skauģi tikai modās, bet viņiem sen jau diena. Ja-āa lidojums aizkavējas, Ja-āa vasarasraibumi, dejas, Ja-āa galā viss labi beigsies, Ja-āa tikai, ja nepasteigsies Kā jau uzcītīgiem mīlētājiem pienākas, tie slēpās. No svešām acīm vairījās, viens otram teicaÖ Ko? Tā nav mūsu darīšana. Ja-āa lidojums aizkavējas, Ja-āa vasarasraibumi, dejas, Ja-āa galā viss labi beigsies, Ja-āa tikai, ja nepasteigsies Abus atšifrēja ātri, vēl ātrāk, nekā ātri. Bet viņiem jau visas lietasÖ Kādas? Tā nav mūsu darīšana. Tiem būs jāatbild par saviem vārdiem, Katru dienu pastaigas starp arkām un vārtiem, Sakautrējušies un vaigiem sārtiem, tiem, tiem, tiem. Ja-āa lidojums aizkavējas, Ja-āa vasarasraibumi, dejas, Ja-āa galā viss labi beigsies, Ja-āa tikai, ja nepasteigsies
|