Intervijas teksts nemts no "Bauskas Dzives"

Kad Kaupers panem skeres, Mihelsons lien zem galda.
Soreiz tinu lapā piedāvājam interviju ar populārās grupas «Prāta Vētra» dalībnieku MĀRI MIHELSONU jeb Mikeli.

-- Kāds tu biji bērnībā, ar ko atskīries no citiem puikām?
– Sausmīgi labs!!! Kāds biju patiesībā?... Atceros tikai to, ka es gāju bernudārzā. Tas bija loti tālu. Mammai vajadzeja paspet uz darbu, tāpec vina ātri gāja, un es visu bernudārza laiku esmu skrejis uz turieni baigā ātrumā. Skolā vienu gadu es biju pulcina padomes priekssedetājs, bet otru gadu man bija pedagogiskās padomes sēde...
-- Kāds ir tavs lielākais nedarbs bērnībā?
– Laikam jau tas, ka es divas nedēlas negāju uz mūzikas skolu. Jo ilgāk negāju, jo vairāk biju nobijies. Viltoju parakstus un tamlīdzīgi, tad uz mājām atnāca skolotāja, un beigās viss nokārtojās.
-- Kādas attiecības tev bija ar meitenēm?
– Ū-ūū, skolā vispār bija interesanti. Es biju vai nu labākais, vai sliktākais no zeniem,jo mes klase bijām tikai divi puikas, bet meitenes – 24. Tikai ar dazām meitenem bija kaut kāda runāsana, pārejās mums likās mazliet jocīgas.
-- Kas tu gribēji būt, kad biji mazs?
– Viskautkas!!! Kosmonauts, «pazarnieks», un vel es gribeju būt sportists. Sākās ar hokeju, pec tam bija karate, velāk nāca BMX. Sausmīgi nokritu, salauzu atslegas kaulu, tā arī sportosana beidzās.
-- Kāda mūzika patika tīna gados?
– Mēs ar Kauperu gājām uz visiem «Jumpravas» koncertiem Jelgavā. Skatījāmies uz viniem un domājām – tie tik ir veci, ui, ui, ui!!!
-- Kā tu relaksējies brīvajā laikā?
– Paslaik mes aktīvi braukājam uz Enguri, vizināmies ar jahtām, ejam tīklus vilkt un vispār – forsi atpūsamies.
-- No kā tu baidies?
– Man pie loga parādījies lapsenu pūznis. Vajadzetu likvidet. Bernībā ilgu laiku nevareju iemācīties peldet. Kad mani nesa uz baseina dzilo galu, es blāvu pilnā kaklā.
-- Kā tu veido savu stilu?
– Pedejo reizi man matus grieza Kaupers, kad bijām Zviedrijā. Es sausmīgi pretojos, muku,līdu zem galda, beigu beigās – nogrieza. Par apgerbu nekas īpasi nav domāts.
-- Vai fani tevi neapgrūtina?
– Mani vini principā netrauce.
-- Ko tu vislabprātāk dari?
– Uzspeleju. Ja mājās ir sintezators, kimerējos ap to. Tas gan ir reti.
-- Kādas īpasības tu cilvekos verte visaugstāk?
– Patīk, ja cilveks ir godīgs, ja nemānās.
-- Raksturo, lūdzu, savus grupasbiedrus.
– Kaupers – absolūts mākslinieks. Jubalts – sausmīgi energisks, vins var skraidīt, darboties dienām un naktīm, kaut vai citiem krīt uz nerviem. Mumins (Gundars Mausevics – I. R.) – ir forss. Intervijās nemaz nerunā. Sausmīgs gudrinieks, lāga tips – izpalīdzīgs. Roga – īsts pekstinu taisītājs. Rogas fāterītis arī ir ūūū. Rogas idejas ir geniālas, bet ne visas realizējas.
-- Kāds esi tu?
– Drosi vien briziem kaskīgs, slinks, mamma mani nevar piedabūt braukt uz dārzu. Neesmu neko sabiedrisks. Kaupers ir divsimt reizu sabiedriskāks.
-- Kā tu jūties uz skatuves?
– Kontakts ir ar tiem, ar kuriem kopā speleju. Fanus vairāk var just pirms un pec koncerta. Ir tādi, kuri nāk klāt, visbiezāk «sametusies», un loti grib draudzēties.
-- Kāds ir tavs merkis, ko velies sasniegt?
– Es domāju tas visai «Vetrai» ir viens: kaut ko darīt ārpus Latvijas. Kaut kas jau notiekun notiks.
-- Tavs novelejums faniem.
– Grāmatā «Alkīmikis» bija tāds teiciens: «Ja kaut ko tu loti gribi, tad visa pasaule sadosies rokās un palīdzes tev!» Tas ir viss: koki, krūmi, putni, zāle, cilveki, arī soliņi... Ja ir mērķis, vajag tiekties pēc tā un tas noteikti īstenosies.